Reiz internetā Oļegs Torsunovs rakstīja šādus vārdus: “Ko sieviete domā par vīrieti, par to arī viņš kļūst. Sieviešu spēks ir tik spēcīgs, tas darbojas tik smalki, ka neko ar to nevar padarīt. Ja sieviete tevi uzskata par niecību, tu arī kļūsti par niecību. No otras puses, ja sieviete domā labi par vīrieti, viņš sāk ziedēt.”
Ir garš saraksts ar negatīvām domām, kas mēdz ienākt mums galva:
- Viņš ir neveiksminieks
- Viņam nevar uzticēties
- Viņš ne uz ko nav spējīgs
- Viņam nekas neizdodas
- Es esmu pelnījusi ko labāku
- Viņam noteikti ir jāmainās
- Viņam ir daudz trūkumu7
Šis saraksts var būt bezgalīgs, ja laikus neapstājas. Šajā sarakstā mēs regulāri dalāmies ar savām draudzenēm, mammu, bet, ja arī nedalāmies, tad nemitīgi to pārcilājam savā galvā.
Kāpēc mēs tā darām?
- Mums šķiet, ka mēs varēsim viņu izmainīt, un tad mūsu dzīve nekavējoties mainīsies, un mēs kļūsim laipnas, mīlošas, mīļas. Viņam tikai jāpārtrauc spēlēt datoru, jāsāk pelnīt tik daudz, cik es gribu, viņam mani kaut kur jāuzaicina, kaut kas jāuzdāvina. Lai viņš mainās.
- Nosodot vīru, mēs paaugstināmies virs viņa, mēs uzskatām sevi par labāku un gudrāku. Mēs nezinām, kā pievērst uzmanību citā veidā. Mums trūkst pašnovērtējuma. Un šādi paaugstinoties, mēs to iegūstam.
- Mēs zinām, ka nav nepieciešams kritizēt un teikt sliktos vārdus vīram. No visām interneta lapām un žurnāliem mums māca, ka tādos gadījumos viņš pametīs, atradīs mīļāko. Kad mēs jūtamies slikti un dvēsele sāp, tad tas ir pats mazākais par ko domāt. Mums ir jāizmet negatīvisms no mūsu dzīves.
- Mēs sūdzamies un apspriežam savu vīru, jo mēs gribam, lai kāds mūs pažēlo, atbalsta. Mēs nezinām, ko darīt ar bezspēcības sajūtu. Mēs nezinām, kā patstāvīgi mainīt savu dzīvi. Mēs mēģinām “paļauties” uz citiem, cerībā, ka viņi mainīs mūsu dzīvi.
- Ja mēs sūdzamies par vīru draudzēm vai mātei, mēs cenšamies sevi pasargāt un iegūt viņu atbalstu. Tas ir tik bērnišķīgs pašapmāns.
- Runājot ar vīru vai par viņu, ka viņš ir tik slikts, mēs zemapziņā gribam viņam atriebties par to, ka viņš mūs nedara laimīgas. Tādējādi iekšēji mēs bloķējam enerģijas padevi vīram un neatbalstām viņu. “Tu esi slikts – lai tad tev arī nekas neizdodas!” Un, kad viņam patiešām neizdodas, mēs viņu vēl vairāk sadusmojam un aizvainojam.
Pie kā tas noved?
- Kad sieviete runā vai domā par vīrieti slikti, viņa neciena viņu, viņa domās atdalās no viņa, viņa enerģiski neatbalsta viņu. Vīrietim viss sāk krist no rokām, lietas nevedas, nauda netiek nopelnīta, viņš pērk atspirdzinošus dzērienus, un mēs, protams, vēl vairāk pārliecināmies, ka viņš nav pelnījis cieņu. Vīrietis šajā situācijā ir bezspēcīgs kaut ko mainīt.
- Ja neapstāsies, tad vienmēr atradīsi kaut ko, ko kritizēt. Šī ir ļauna prakse – domājam slikti, runājam slikti draudzenēm, mammai un vēl vairāk sevi pārliecinām par savu taisnību, ar to pašu ne tikai postot attiecības, bet arī sevi pašu.
- Tas satricina nervu sistēmu, nocietina sievietes sirdi, mēs saindējam savu dvēseli, piesārņojam savu ķermeni ar negatīvismu un ļaunumu. Un tajā pašā laikā to nododam tālāk.
- Negatīvas domas atņem milzīgu enerģijas daudzumu. Sievietes enerģija un sievietes atzinība vīrietim ir atslēga uz visiem panākumiem un sasniegumiem. Kad sieviete slikti domā par savu vīru, viņam nav iespēju gūt panākumus un būt labam priekš savas sievas.
- Sievietes, kas neciena savu vīru, parāda to saviem bērniem. Tagad atceries un atbildi uz jautājumu:
Tava mamma cienīja tavu tēvu? Kā tu to saprati? Vienkārši juti. Bērniem neko nevajag paskaidrot vai stāstīt, viņi to vienmēr zina, un, ja tu necieni savu vīru:
- Bērni slikti mācās, un ar to viņi protestē;
- Viņi tevi neklausa, ir rupji;
- Dara visu pretēji tevis teiktajam, sasaistās ar sliktu kompāniju, ievieš kaitīgus paradumus;
- Viņi nespēj izveidot attiecības.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā